Svētupe

Svētupes IEVĒROJAMĀKIE DABAS PIEMINEKĻI

Svētupe ir upe Vidzemes rietumos, Salacgrīvas un Limbažu novados. Tā ir 47 km gara. Iespējams, upe savu nosaukumu ir guvusi no agrākos laikos plaši pazīstamajām Lībiešu Upuralām, kas atrodas pašā upes krastā. Tāpat iespējams, ka upes nosaukums saistās ar kādu senu, tagad vairs neatpazīstamu robežfunkciju. Svētupe iztek no Dūņezera. Svētupe gar Svētciemu ietek jūrā, un ir arī laivojama. Svētupe ir atraktīva, brīvi pieejama un piebraucama visdažādākajās vietās. Tomēr laivošanai izmantojama pavasaros augsta ūdenslīmeņa laikā, rudeņos vai pēc ilgstošiem lietus periodiem. Jārēķinās, ka upē samērā daudz darbojušies bebri un ir dažādu sanesumi aizsprosti, kas apgrūtina laivošanu - laiva jānes gar krastu vai jāmēģina atbrīvot ceļu. Šāda upe patiks ekstrēmas atpūtas cienītājiem. Ieteicamākais un iecienītākais laivošanas posms ir sākot no Pāles vai Lauvām. Laivot iespējams līdz Jaunupes kanālam, pa kuru var turpināt ceļu līdz Salacai, vai arī mēģināt izbraukt līdz Svētciemam, kur upe ieplūst Rīgas Jūras līcī.

1. Ungurkalns (Ozolkalns)

Ungurkalns (Ozolkalns) - pilskalns Šķirstiņos. Ungurkalns orientēts paralēli Svētupei Z - D virzienā, Svētupes labajā krastā. Kalns jau no dabas ir savrups, 8 - 12 m augsts. Gar kalna trijām malām „U" burta veidā uzbērts valnis, kas D galā sasniedz 4 m augstumu. Ungurkalns mūsdienās apaudzis ar lieliem lapu kokiem, kas, iespējams, ir saistāmi ar Šķirstiņu muižas parka stādījumiem.

2. Sprundu Svētavots

Sprundu Svētavots - Šis avots ir labi zināms vietējiem iedzīvotājiem, jo atrodas netālu no ''Sprundu'' mājām Salacgrīvas novadā. Avota apkārtne rada visīstāko dabas pirmatnības iespaidu. No tā izplūst ūdens, kas veido sarkanīgas nogulsnes. Satur dzelzi hidroksīdu un sulfīdu veidā, ka koloīdo šķīdumu. Reaģējot ar gaisa skābekli, minētie savienojumi oksidējas un kā rūsaina duļķes izkrīt nogulsnēs.

3. Pāles baznīca

Pāles baznīca (1938) - Pāles luterāņu baznīca atrodas Limbažu novadā Svētupes labajā krastā. Baznīcas būve tika uzsākta 1937. gadā, to pabeidza un iesvētīja 1938.gada 27. novembrī. Zeme, uz kuras cēla baznīcu, bija Pāles dzirnavnieka Didriha Birkenfelda dāvinājums pagasta sabiedrībai. Baznīcas celtniecībai 1000,- Ls ziedoja arī toreizējais Latvijas valsts prezidents Kārlis Ulmanis. 1938.gadā, viesojoties Pālē, prezidents pats priecājies par šīs celtnes arhitektūru un tās iekļaušanos skaistajā apkārtnē. 1943.gadā draudze ieguva A.Annusa altārgleznu "Kristus svētī bērnus", altārglezna ir valsts nozīmes mākslas piemineklis.

4. Kuiķules klintis

Kuiķules klintis - Kuiķules atsegumi- sauktas par Drūmām klintīm- ainaviskas klintis Svētupes abos krastos vairāku kilometru garumā, stiepjas abos virzienos no alām. Atsegumi sākas kā nelielas, gandrīz nepārtrauktas klintis Svētupes kreisajā krastā, asā līkumā. Pēc kādiem 500 m klintis sākas upes labajā krastā, pretējā līkumā. Šeit klintis kļūst īpaši ainaviskas, jo upes otrā krastā ir līdzens laukums, no kura ērti apskatīt ap 400 m garo, līdz 5 m augsto klinšu ieloku.

5. Lībiešu upuralas