Gaujas UPES IEVĒROJAMĀKIE DABAS PIEMINEKĻI

   Gauja ir Latvijas garākā upe - 452 km, sākas Vidzemes augstienē, Skujenes pagastā pie Elkas kalna, ietek Baltijas  jūras Rīgas līcī pie Carnikavas. Gauja ir iecienītākā upe mierīgāku ūdeni mīlošiem ūdens tūristiem, bet, par cik Gauja ir mūsu garākā upe, maršrutu izvēlei ir dažādi varianti. Visbiežāk izvēlas, laivot pa Gaujas senleju, apmēram 80 km garš posms. Gauja pati nemitīgi mainās un neviens no līkumiem nav pilnīgi līdzīgs iepriekšējam, bet sagādās patīkamus pārsteigumus, jo nevar zināt, kas gaida aiz nākamā līkuma un nebeigs izbrīnīt par Gaujas daudzveidību. Upe mēdz būt ļoti lēna un vietām šķiet, ka ūdens vispār stāv uz vietas. Tomēr nereti nāksies izlauzties cauri kādai blīvākai niedru audzei, kas šķērso visu upi no viena krasta līdz otram. Vietumis no dziļajām dzelmēm paceļas diženas, šķietami nesatricināmas gan baltas, dzeltenīgas, gan arī raibkrāsainas vairākus desmitus metru augstas smilšakmens sienas ar brūno priežu stumbru ierindu augšmalā. Nereti smilšakmeņos melnē alas.

 1.  Cīrulīšu klintis (1,2 km no Raiskuma tilta pie Cēsīm)

   Iespaidīgo Cīrulīšu klinšu kopējais garums sasniedz ap 250 m. No iežu pakājes izplūst vairāki avoti, lielāko sauc par Dzidravotu. Dzidravota ūdens iztek tieši no klints ar ātrumu 5 - 10 litri ūdens sekundē un ir izcili tīrs, garšīgs un slavens jau simtiem gadu.

2. Kvēpene (6 km no Cēsīm)

   Kvēpenes pilskalns, kura pamatu veido smilšakmens klints – Kvēpenes iezis. Lejpus pilskalna ieža pamatnē pa taku var nokļūt līdz alai un avotiņam ar vēsu un dzidru ūdeni. Blakus bijušajai mežsarga mājai „Kvēpenes” nogāzē kuplo viens no dižākajiem Latvijas ozoliem, kas attēlots uz 5 latu naudas zīmes.

 3. Briedīšu iezis

   Aiz diviem lielajiem, gandrīz 90 grādu leņķa līkumiem kreisajā krastā, iepretim Vēverlīcim ir Briedīšu iezis, ko visērtāk apskatīt no upes, jo objekts nav labiekārtots un nav pielāgots apmeklētājiem.

  4. Leimaņu iezis

   Nedaudz lejpus Amatas ietekas Gaujā, tās interesantākajā posmā ir Leimaņu iezis - tam iepretīm apskatāma Ēdernieku krauja. Klintīs neliela ala, kas kādreiz bija 30 m gara, taču tagad, nobrūkot kraujas kvartāra iežu segai, alas vairākas sānu ieejas piebērtas ar akmeņiem un granti, ala pienesta ar smiltīm. Šobrīd alas izlienamais garums nepārsniedz 10 m.

 5. Edernieku Klintis

   40 m augstā, apaugušā stāvkrasta sienā ir vairāki dažus metrus augsti izciļņi. Pie klinšu pamatnes ir 7 m plata un 5 m dziļa, upes izgrauzta niša, kurā var iebraukt ar laivu.

6. Ķūķu klintis un krāces

   Viens no iespaidīgākajiem iežiem Gaujas krastos ir Ķūķu klintis, kas ir augstākais devona iežu atsegums Latvijā - 43 m. Ķūķu klintis strauji maina savu izskatu upes erozijas un daudzo noslīdeņu dēļ. Dažu gadu laikā krasts atkāpies pat par 10 m! Klinšu vidusdaļā ir savdabīga ala, kura pieejama tikai mazūdens periodā. 100 m lejpus, virs Gaujas atvara, ir otra, nepieejama ala. Ziemā Ķūķu alas priekšā veidojas leduskritums. Upe šeit vilina ar smilšaino pludmali gluži kā pie jūras, bet Gauja pie Ķūķu klintīm, kā jau daudzviet, ir ļoti viltīga, jārēķinās, ka tajā ir atvari, pretstraumes un upes gultnes dziļums no krasta palielinās ļoti strauji. Līdzās klintīm ir vairākpakāpju krāces, kam esot trīs pakāpes - pirmā pie klintīm, otrā kādus pāris simts metru aiz tām un trešā pie Spriņģu ieža. 

 7. Enkurakmens iezis un Līņu klintis

   Pēc uzmanīgas lavierēšanas pa Ķūķu krācēm upe kļūst rāmāka. Taču pēc aptuveni 1 km Gauja sagādā pārsteigumus. Pirmais - straume kļūst ātra, gultnē atkal daudz akmeņu un tieši pa vidu prāva, kokiem apaugusi sala. Otrais pārsteigums - abos krastos gandrīz vienlaikus sākas klintis!  Līņu klintis un Enkurakmens iezi var aplūkot tikai ūdenstūristi no laivas. Aiz Enkurakmeņu salas kreisajā krastā slēpjas Enkurakmens iezis, vairāk nekā 200 m garš un augstāks par 10 metriem. Tāpat kā Līņu klintis, tas ir augšdevona Gaujas svītas smilšakmens atsegums.

 8. Spriņģu iezis

   Iezis stiepjas vairāk kā 600 m garumā un ir 21 m augsts ar diviem pārtraukumiem. Tas ir grūti pieejams, bet visgarām to apskalo Gauja. Ziemā veidojas 3 - 4 iespaidīgi leduskritumi.

9. Līgatnes pārceltuve

   Līgatnes pārceltuve ir vienīgā saglabājusies šāda tipa pārceltuve Baltijā un vienīgā Gaujas pārceltuve. To veido divas kopā sastiprinātas laivas, uz kurām ir dēļu klājs. Pāri upei nostieptā trose neļauj prāmi aiznest pa straumi uz leju, bet no krasta uz krastu to pārvieto straumes spēks.

10. Turaidas pils

   Tuvojoties Siguldai, Gauja met loku un gandrīz no katra upes līkuma jau būs saskatāmas Turaidas pils drupas.

11. Siguldas tilts

   Tilts pār Gauju Siguldā tika atklāts 1937. gada 23. Jūlijā. Siguldas tilts ir vienīgais šāda risinājuma tilts Latvijā, tam ir trīslocīklu monolītā dzelzsbetona loki (malējie loki 36 metrus palti, vidējais – 37 metrus) un pārejas rāmjveida estakādēm katrā krastā. Tilta kopējais garums ir 153 metri, bet augstums virs upes 16,5 metri.